EMOCIJAS

emocijas

ATBRĪVOŠANĀS NO DUSMĀM, GREIZSIRDĪBAS un BAILĒM

Emocijas. Gan mūsu personīgajā dzīvē, gan darbā tās nereti apgrūtina mūsu attiecības, ietekmē mūsu labklājību un dažreiz pat iedragā mūsu fizisko veselību. Ošo māca izprast, kā rodas mūsu emocijas un zināt, kā tās attīstās. Vairāk nekā 30 gadu praktiskās pieredzes laikā viņš izstrādājis paņēmienus un radis iemaņas, kuras pielietojot, mēs spējam saglabāt iekšējo mieru un gudrību pat vissarežģītākajās situācijās.

 

Kas ir skaudība, un kāpēc tā tik ļoti sāpina?

 

emocijas2Skaudība ir salīdzināšana. Un mums ir mācīts salīdzināt, mums ir radīti apstākļi, lai mēs salīdzinātu, vienmēr salīdzinātu.

Otram ir labāka māja, kādam citam ir skaistāks ķermenis, vēl kādam ir vairāk naudas, vēl dažam ir harismātiskāka personība.

Tu salīdzini, tu visu laiku salīdzini sevi ar visiem citiem, ko tu redzi un satiec, un tā rezultātā tevī rodas milzīga skaudība; tas ir salīdzināšanas paraduma blakusprodukts.

Un notiek arī otrādi — ja tu atsakies no salīdzināšanas, skaudība pazūd. Tad tu vienkārši zini, ka tu esi tu, un neviens cits, un tev nav nekādas vajadzības būt kādam citam. Cik labi, ka tu nesalīdzini sevi ar kokiem, citādi tevi pārņemtu milzu skaudība: Kāpēc tu neesi zaļš? Un kāpēc Dievs ir tevi tik ļoti apdalījis,ka tev nav ziedu? Un cik labi, ka tu sevi nesalīdzini ar putniem vai upēm, vai ar kalniem; tas tev sagādātu lielas ciešanas.

Tu sevi salīdzini tikai ar citiem cilvēkiem, tāpēc ka esi mācīts salīdzināties tikai ar cilvēkiem; tu nesalīdzini sevi ar pāviem vai papagaiļiem. Jo tad tava skaudība kļūtu vēl lielāka, tā arvien pieaugtu: tevi pārņemtu tik milzīga nenovīdība, ka vispār kļūtu neiespējami dzīvot.

Salīdzināšana ir ļoti muļķīgs paradums, jo katrs cilvēks ir unikāls un nesalīdzināms. Kad tu beidzot to saproti, skaudība pagaist.

Ikviens cilvēks ir unikāls un nesalīdzināms. Tu esi tikai tu pats: neviens, tieši tāds kā tu, nekad nav bijis,un nekad neviens nebūs tieši tāds kā tu. Un tieši tāpat arī tev nav jālīdzinās nevienam citam. Dievs rada tikai oriģinālus; viņš neuzticas oglekļa kopijām. Sekss rada greizsirdību, bet tā ir sekundāra lieta. Tāpēc jautājums nav par to, kā tikt vaļā no greizsirdības; tu nevari no tās atbrīvoties, tāpēc ka tu nevari atbrīvoties no seksa.

Jautājums ir par to, kā seksu pārvērst mīlestībā, jo tad skaudība pazudīs.

Ja tu kādu cilvēku mīli, tad pati mīlestība ir garantija, pati mīlestība ir pietiekama drošība.

Ja tu cilvēku mīli, tu zini, ka viņš nevar aiziet ne pie viena cita. Bet, ja viņš ies, tad viņš aizies; tur neko nevar darīt. Ko gan tu vari izdarīt?

Tu vari viņu nogalināt, bet no miruša cilvēka būs maz labuma. Kad tu cilvēku mīli, tu uzticies, tu tici, ka viņš neaizies pie cita. Ja viņš aiziet, tad mīlestības nav, un tur neko nevar darīt.

Mīlestība ir tā, kas ļauj to saprast. Greizsirdībai te nav vietas. Bet, ja greizsirdība tomēr rodas, tad tev skaidri jāsaprot, ka mīlestības nav. Tādā gadījumā tu spēlē kādu spēli, aiz mīlestības tu slēp seksu. Mīlestība ir tikai uzkrāsots vārds, īstenībā tas ir sekss.