GRĀMATA PAR SIEVIETI

sieviete

SASKARSMĒ AR SIEVIŠĶO SPĒKU

Sieviete spēj radīt dzīvību, vīrietis to nespēj. Tādējādi vīrietis ir pakļauts sievietei, un šī pakļautība ir galvenais cēlonis vīriešu tieksmei dominēt pār sievietēm. Mazvērtības komplekss piespiež vīrieti izlikties esam pārākam, šādi maldinot pasauli un sevi. Vīrieši gadsimtiem ilgi ir centušies noniecināt sieviešu prāta spējas, talantus un dotības, lai pierādītu sev un visai pasaulei savu pārākumu…

…Es izjūtu ārkārtīgas bailes no tuvības, es baidos zaudēt kontroli pār sevi, esot kopā ar vīrieti. Manī slēpjas neprātīga sieviete. Kad tā reizēm izkļūst no sava krātiņa, vīrieši izbīstas, liekot tai atkal paslēpties, nocietināties, vilties. Vai jūs, lūdzu, varētu pastāstīt par šīm bailēm no tuvības?

Cilvēce, jo īpaši sievietes, cieš no daudzām slimībām. Līdz šim visas tā sauktās civilizācijas un kultūras ir bijušas psiholoģiski slimas. Protams, tās nekad nav uzdrošinājušās to atzīt – diemžēl pirmais solis uz atveseļošanos ir spēja atzīt savu kaiti. Attiecības starp vīrieti un sievieti laika gaitā allaž ir bijušas viena no lielākajām problēmām. Paturi prātā dažus faktus. Pirmkārt, vīrietis spēj izjust tikai vienu orgasmu, savukārt sieviete – vairākus. Tas ir radījis neskaitāmus sarežģījumus. Grūtību nebūtu, ja netiktu uzspiesta laulība un monogāmija, šķiet – tāds nav bijis dabas nolūks. Vīrietis sāk vairīties no sievietes, jo, tiklīdz viņš ir licis sievietei sajust baudas virsotnes, viņa tūlīt pat ir gatava vismaz pusducim nākamo orgasmu, bet vīrietis nespēj sievieti apmierināt.

Tādēļ vīrietis ir atradis izeju – neļaut sievietei izjust nevienu orgasmu, pat pārliecināt viņu, ka sievietei orgasms nav iespējams. Otrkārt, vīrieša seksualitāte ir saistīta vienīgi ar viņa ģenitālijām. Ar sievieti ir citādi. Viņas seksualitāte aptver visu tās ķermeni. Sievietei ir nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai iekarstu, bet tikmēr vīrietis jau ir sasniedzis kulmināciju, pagriezis muguru un iemidzis. Tūkstošiem gadu miljoniem sieviešu visā pasaulē ir dzīvojušas un mirušas, neko nezinot par dabas skaistāko dāvanu – seksuālu apmierinājumu. Tas allaž ir bijis līdzeklis, lai aizsargātu vīrieša ego. Sievietei ir nepieciešama ilga priekšspēle, lai visu viņu, viņas ķermeni pārņemtu uzbudinājuma trīsas. Tomēr tad vīrietim paveras briesmas – ko iesākt ar sievietes spēju izjust vairākus orgasmus?

Teorētiski seksu vajadzētu uztvert mazāk nopietni un uzaicināt ciemos draugus vai izmantot vibratoru, kas ļautu sievietei izjust baudu vairākkārtīgi. Tomēr abos gadījumos rodas sarežģījumi. Izmantojot vibratoru, sieviete varēs izbaudīt tik daudz orgasmu, cik vien viņa vēlas, tomēr pēc tam, kad sieviete to ir atklājusi… visticamāk viņa arī turpmāk izvēlēsies šo palīglīdzekli, pavisam aizmirstot par vīrieti. Savukārt aicinot piebiedroties draugus, tiek izraisīts sociāls skandāls par iesaistīšanos orģijās.

Vīrietis ir nolēmis, ka, viņaprāt, vienkāršākais risinājums ir tuvības laikā liegt sievietei kustēties. Sievietei it nekas nav jādara, un vīrietis drīz vien, pēc divām, retāk – trīs minūtēm, sasniedz kulmināciju. Sieviete turpretī pat nenojauš, kāda bauda viņai ir bijusi liegta. Lai radītu pēcnācējus, orgasms nav nepieciešams, tomēr garīgai attīstībai seksuāla bauda ir ārkārtīgi nepieciešama.

Pēc manām domām, tieši svētlaime, ko izjūtam tuvības brīdī, savulaik cilvēcei ir palīdzējusi atklāt meditāciju, mudinot meklēt vēl patīkamākas, intensīvākas, izteiktākas izjūtas. Orgasms ir pierādījums tam, ka mūsos slēpjas neierobežota spēja izbaudīt svētlaimi. Tas dod iespēju izjust niecīgu daļiņu šīs svētlaimes, lai rosinātu mūs doties tālākos meklējumos.

To, ka orgasms ir iespējams, zinātne ir atzinusi tikai pavisam nesen. Tikai pagājušajā gadsimtā psihologi atklāja, ar kādām problēmām saskaras sievietes. Izmantojot psihoanalīzi un citus psiholoģijas paņēmienus, secinājums bija viens – sieviete ir tikai kalpone, mājstrādniece, viņai liegta garīgā izaugsme.

Lai radītu pēcnācējus, pietiek ar ejakulāciju, tādēļ no bioloģijas viedokļa nekādi sarežģījumi nerodas. Tomēr pastāv psiholoģiskas problēmas. Sievietes ir daudz aizkaitināmākas, kašķīgākas, nejaukākas – tikai tādēļ, ka viņām ir liegts tas, uz ko tām ir neatņemamas tiesības, turklāt viņas pat nenojauš, par ko ir runa. Tikai Rietumu sabiedrības jaunākā paaudze ir atklājusi orgasma esamību. Un tā nav sakritība, ka šī paaudze ir devusies patiesības, ekstāzes meklējumos. Orgasms ilgst tikai pavisam īsu mirkli, tomēr tas cilvēkam ļauj ielūkoties nezināmajā.

Orgasma laikā notiek divi procesi. Pirmkārt, apklust prāts – uz īsu brīdi tas ir pilnībā izzudis. Otrkārt, apstājas laiks – šis prieka mirklis ir tik visaptverošs un pilnīgs, ka kļūst līdzvērtīgs mūžībai. Cilvēks jau sendienās atskārta, ka abas šīs sajūtas sniedz vislielāko baudu, kāda vien dabā ir iespējama. Tas bija vienkāršs un loģisks secinājums – apturot sava prāta pļāpas un paliekot tik kluss, ka apstājas it viss, pat laiks, cilvēks kļūst brīvs no seksualitātes. Cilvēks vairs nav atkarīgs no otra – vīrieša vai sievietes. Šo meditācijas stāvokli ir iespējams sasniegt vienatnē. Turklāt orgasms ilgst tikai mirkli, bet meditāciju var turpināt pat diennakti.

Tādi vīri kā, piemēram, Gautama Buda, katru savas dzīves mirkli vada, baudot orgasmiskai baudai līdzvērtīgu prieku. Un tam nav nekādas saistības ar seksu.

Man ir vairākkārt vaicāts, kādēļ tik maz sieviešu ir sasniegušas apgaismību. Pastāv vairāki iemesli, tomēr svarīgākais no tiem – sievietes nav izbaudījušas orgasmu. Viņām nav atvēries logs uz bezgalīgajām debesīm. Tās ir dzīvojušas, radījušas bērnus un mirušas. Vīrieši viņas ir izmantojuši kā ražotnes bērnu radīšanai.

Austrumos pat mūsdienās ir maz sieviešu, kuras ir izbaudījušas orgasmu. Es esmu par to jautājis ļoti gudrām, izglītotām sievietēm – viņām nav pat priekšstata par to. Patiesībā Austrumu tautu valodās jēdzienu „orgasms” nav iespējams tulkot, jo nav vārda, kas to nosauktu. Šāds apzīmējums nav nepieciešams, jo par to neviens nekad nav domājis. Vīrietis ir iegalvojis sievietei, ka vienīgi prostitūtas gūst prieku no seksa. Viņas elš, vaid un kliedz, viņas tikpat kā jūk prātā – cienījamai sievietei tas nepiedien. Tādēļ sieviete ir saspringta un dziļi sevī jūtas pazemota – viņa ir izmantota. Daudzas sievietes man ir atzinušas, ka pēc mīlēšanās, kad viņu vīri ir iemiguši, viņas nespēj valdīt asaras. Sieviete ir gandrīz kā mūzikas instruments. Viņas ķermenis ir ārkārtīgi jutīgs, un vīrietim tas ir jāuzbudina, jāiekvēlina – tādēļ ir nepieciešama priekšspēle. Turklāt pēc tuvības mirkļa vīrietis nedrīkst nekavējoties iemigt – tas ir nekrietni, necilvēciski, nekulturāli. Sieviete, kas sniegusi savam mīļotajam šo nenovērtējamo prieku, ir pelnījusi arī nelielu pēcspēli, kaut vai tikai pateicības pēc.

Tavs jautājums par bailēm no tuvības ir ļoti būtisks, un nākotnē tas kļūs vēl jo aktuālāks. Šī problēma ir steidzami jāatrisina, tomēr gan laulība, gan reliģija, gan sabiedrības aizspriedumi tam ir šķērslis. Tie pusei cilvēces liedz izjust prieku, un šīs cilvēces daļas enerģija, kurai būtu jāplaukst prieka ziedos, top sagandēta, saindēta aizkaitinājumā un dusmās. Ja situācija mainītos, sievietes aizkaitinājums un kašķīgums izzustu. Vīriešiem un sievietēm nevajadzētu slēgt nelaužamo līgumu – laulību. Viņiem vajadzētu mīlēt vienam otru, bet joprojām saglabāt savu brīvību. Neviens no viņiem nav otram parādā.

Dzīvei vajadzētu būt vienkāršākai. Iespēju gan vīrietim, gan sievietei tikties ar vairākiem partneriem vajadzētu uzskatīt par obligātu. Tomēr tas ir iespējams vienīgi tad, ja sekss tiek uzskatīts par rotaļu, izklaidi. Nevis par grēku, bet gan – par izpriecu. Turklāt, kopš radītas kontracepcijas tabletes, vairs nav jāraizējas par neplānotu grūtniecību.

Orālā kontracepcija, manuprāt, ir lieliskākais izgudrojums cilvēces vēsturē. Cilvēki vēl neapzinās šī atklājuma nozīmi. Agrāk grūtības radās tādēļ, ka bērni tika uzskatīti par mīlestības apliecinājumu – tātad, jo vairāk bērnu, jo spēcīgāka ir laulāto mīlestība. Tomēr tas pakāpeniski sagrāva sievietes veselību – vienai grūtniecībai tūlīt sekoja nākamā. Pastāvīgi būt stāvoklī un laist pasaulē divpadsmit līdz divdesmit bērnus ir īstas mocības. Sievietes tika izmantotas kā dzīvnieki, mājlopi. Par laimi, nākotne var būt pavisam citāda – un šo pārmaiņu iniciators noteikti nebūs vīrietis. Savulaik Markss aicināja proletāriešus: „Visu zemju proletārieši, apvienojieties!” – “…Jums nav nekā, ko zaudēt, un jūs varat iegūt visu!” Viņš redzēja, ka sabiedrība ir iedalīta divās klasēs – bagātie un nabagie.

Arī es redzu sabiedrību, kas iedalīta divās grupās, taču šoreiz tās ir: sievietes un vīrieši.

Gadsimtiem ilgi vīrieši bija saimnieki un sievietes – verdzenes. Viņas tika pirktas, pārdotas, sadedzinātas dzīvas. Sievietes ir cietušas no visnecilvēcīgākās attieksmes, kādu vien iespējams iedomāties, – bet viņas taču ir puse cilvēces!

Tu teic: „Es izjūtu ārkārtīgas bailes no tuvības, es baidos zaudēt kontroli pār sevi, esot kopā ar vīrieti.” Ikviena sieviete baidās, jo brīdī, kad viņa tuvības mirklī zaudē kontroli pār sevi, vīrietis izbīstas. Viņš nespēj ar to tikt galā, jo viņa seksualitāte ir ļoti ierobežota. Viņš ir donors, tādēļ mīlēšanās laikā zaudē enerģiju. Sieviete, turpretim, tuvības laikā enerģiju nezaudē, tieši pretēji – viņa sajūt spēku pieplūdumu.

To nedrīkst neņemt vērā. Vīrieši gadsimtiem ilgi ir aizlieguši sievietei atbrīvoties un izpausties, viņi ir turējuši to pienācīgā attālumā, nepielaižot sev klāt ne uz mirkli. Visas šīs runas par mīlestību ir pilnīgas muļķības!

„Manī slēpjas neprātīga sieviete. Kad tā reizēm izkļūst no sava krātiņa, vīrieši izbīstas, liekot tai atkal paslēpties, nocietināties, vilties.” Tā nav tikai tava problēma – tas ir visu sieviešu liktenis. Viņu dzīvi nomāc pastāvīga vilšanās sajūta.

Nerodot izeju, nezinot it neko par to, kas viņām liegts, sievietēm ir tikai viens patvērums – baznīcas, tempļi, sinagogas, lūgšanas. Tomēr arī Dievs ir šovinists.

Svētajā Trīsvienībā sievietei nav vietas. Tas ir puišu pulciņš – Dievs tēvs, Dēls, Svētais gars.

Vislielākais ļaunums, kas nodarīts sievietei, ir laulība, jo nedz vīrietis, nedz sieviete nav monogāmi – psiholoģiski viņi ir poligāmi. Mākslīgi radīto principu dēļ viņi ir spiesti pretoties savai dabai. Sieviete ir pakļauta vīrietim, tādēļ viņai ir bijis jāizcieš daudz apvainojumu.

Vīrs bija saimnieks, viņš bija savas sievas īpašnieks, viņam bija gan nauda, gan spēks.

Lai apmierinātu savu poligāmo dabu, vīrietis radīja prostitūciju. Prostitūtas ir laulības „blakusprodukts”.

Prostitūcija neizzudīs, kamēr vien pastāvēs laulība. Tā ir laulības ēna – jo vīrietis nevēlas būt piesaistīts monogāmām attiecībām. Viņš ir brīvs, viņam ir nauda un izglītība – viņam ir vara. Viņš ir licis sievietēm kļūt par prostitūtām, bet tā ir visšausminošākā slepkavība, uz kādu vien cilvēks ir spējīgs.

Savādi, ka visas reliģijas ir pret prostitūciju, tomēr īstenībā – tās ir prostitūcijas rašanās iemesls. Visas reliģijas atbalsta laulību, nespējot saskatīt vienkāršo patiesību – prostitūcija radās vienlaicīgi ar laulību. Tagad sieviešu atbrīvošanās kustība mēģina atkārtot visas muļķības, ko savulaik vīrietis nodarījis sievietei. Gan Londonā, gan Ņujorkā, gan Sanfrancisko ir iespējams sastapties ar vīriešiem – prostitūtām. Tas ir kas pavisam jauns. Tas ir nevis revolucionārs, bet gan nešaubīgi reakcionārs solis.

Orgasmu ir iespējams izbaudīt tikai tad, ja cilvēks mīlējoties zaudē kontroli pār sevi, atbrīvojas. Tādēļ cilvēkiem vajadzētu pieņemt to, ka kulminācijas brīdi sieviete elso, vaid un kliedz, jo šajā mirklī, šajā baudā ir iesaistīts viss viņas ķermenis.

Vīrietim no tā nav jābaidās. Šīs izjūtas ir ārkārtīgi dziedējošas – sieviete vairs nebūs aizkaitināta un nemeklēs nesaskaņas, jo visa enerģija, kas iepriekš tika izmantota, žēlojoties un strīdoties, nu tiks pārvērsta bezgalīgā priekā. Neraizējies par kaimiņiem. Tā ir viņu problēma, ja viņus apgrūtina šie vaidi un kliedzieni. Tu taču viņiem neliedz darīt to pašu! Padari savu tuvības mirkli par svētkiem, neļauj tam kļūt par ikdienišķu stafeti. Dejo, dziedi, radi mūziku un neļauj seksā iesaistīties prātam. Pārdomāts sekss nav dabisks, tuvībai vajadzētu būt spontānai. Radi īpašu gaisotni. Tavai guļamistabai vajadzētu būt svētvietai, templim. Nedari guļamistabā it neko citu. Dziedi, dejo, spēlē – ja mīlestība radīsies spontāni, tad daba tevi pārsteigs, ļaujot uz mirkli pavērt meditācijas aizkaru.

Nav jāraizējas, ja sieviete baudas brīdī kļūst pavisam neprātīga. Viņai ir tādai jākļūst, jo viss viņas ķermenis ir nokļuvis pavisam citā dimensijā. Viņa nespēj savaldīties – ja viņa tur sevi grožos, viņa ir pilnībā ierobežota, tā līdzinās līķim. Miljoniem cilvēku mīlējas ar līķiem. Esmu dzirdējis stāstu par Kleopatru, visskaistāko sievieti pasaulē. Kad viņa mira, tās ķermenis, saskaņā ar seno ēģiptiešu rituāliem, trīs dienas netika apglabāts. Šo trīs dienu laikā tas tika izvarots. Kad es to uzzināju, biju sašutis – kādam gan ir jābūt vīrietim, kas spētu to darīt. Tomēr vēlāk es sapratu, ka, iespējams, tas nemaz nav tik dīvaini. Visi vīrieši ir padarījuši sievietes par līķiem, vismaz brīdī, kad nodarbojas ar seksu.

Vissenākie raksti par mīlestību un seksu ir Vācjājāna Kamasūtra – aforismi par seksu. Šajā darbā apcerētas astoņdesmit četras pozas, kādās baudīt tuvību. Kad kristiešu misionāri nokļuva Austrumos, viņi bija pārsteigti, atklājot, ka zina tikai vienu pozu, – vīrietim atrodoties virspusē. Šajā pozā vīrietis var brīvi kustēties, kamēr sievietei atliek vien nekustīgi gulēt zem viņa.

Vācjājāna ir izteicis ļoti pareizu viedokli – sievietei ir jāatrodas virspusē. Poza, kurā vīrietis atrodas virs sievietes, ir pilnībā nepieņemama, jo sieviete ir tik trausla. Tomēr vīrieši ir izvēlējušies šo mīlestības veidu, lai saglabātu kontroli pār savu partneri. Esot saspiestai zem nezvēra, šī skaistā būtne ir spiesta pakļauties. Sieviete pat nedrīkst atvērt acis, jo tad viņa līdzināsies prostitūtai. Viņai ir jāuzvedas kā dāmai. Poza, kad vīrietis atrodas virs sievietes, Austrumos tiek dēvēta par misionāru pozu.

Vīriešu un sieviešu attiecībās tuvojas lielas pārmaiņas. Visā pasaulē attīstītajās valstīs ir izglītības iestādes, kurās iespējams iemācīties, kā mīlēt. Ir nožēlojami, ka pat dzīvnieki zina, kā mīlēt, bet cilvēkam tas ir jāmācās. Šajās mācībās galvenais uzsvars likts uz priekšspēli un pēcspēli – tad mīlestība kļūs svēta.

Ir jāaizmirst bailes no tuvības un bailes zaudēt kontroli pār sevi, esot kopā ar vīrieti. Lai baidās muļķis, ja viņš vēlas baidīties – tā ir tikai viņa izvēle. Sievietei vajadzētu būt patiesai un atklātai pret sevi. Līdz šim sieviete ir sev melojusi, sevi maldinājusi, iznīcinājusi. Kāds ļaunums no tā, ka vīrietis izbīlī kails metas ārā no istabas? Aizver aiz viņa durvis! Lai kaimiņi zina, ka šis vīrietis ir jucis. Neierobežo sevi un neliedz sev izjust šo fantastisko baudu. Saplūsti ar otru cilvēku, izkūsti viņā, izbaudi mirkli, kurā ego neeksistē, prāts ir kluss un laiks stāv uz vietas.

Tas tevi mudinās meklēt veidu, kā izbaudīt šīs sajūtas bez otra cilvēka, bez partnera. Arī vienatnē ir iespējams apklusināt prātu, apturēt laiku un izbaudīt orgasma baudai līdzvērtīgu prieku. Es to dēvēju par patieso meditāciju.

Neraizējies, izbaudi šo spēli, ļauj tai sevi izklaidēt, iepriecināt. Viens vīrietis varbūt izbīsies, tomēr pasaulē ir miljoniem vīriešu. Reiz tu atradīsi kādu neprātīgo, kurš nebaidīsies!