GRĀMATA PAR VĪRIETI

virietis

VĪRIŠĶĪBAS KRĪZE KĀ PAŠATKLĀSMES IESPĒJA

Mūsdienu vīrietis ir dziļā krīzē. Rodas jautājums: „Ko tagad, Ādam?” Visas ārējās revolūcijas ir cietušas neveiksmi. Ir pienācis laiks iekšējai revolūcijai.

Dzīvnieks

Es mīlu savu vīru, taču ienīstu seksu un tas izraisa konfliktus. Vai tad sekss nav dzīvniecisks?

Tā ir. Taču cilvēks ir dzīvnieks. Tikpat lielā mērā kā jebkurš cits dzīvnieks. Taču, sakot, ka cilvēks ir dzīvnieks, es neapgalvoju, ka cilvēks ir tikai dzīvnieks – cilvēks var būt kas vairāk, taču var būt arī kas mazāk. Tas ir cilvēka krāšņums – brīvība un briesmas, agonija un ekstāze. Cilvēks var būt zemāks par dzīvniekiem un izcilāks par dieviem. Cilvēka iespējas ir neierobežotas. Suns ir suns: tas ir un paliek suns. Tas ir piedzimis kā suns un kā suns arī nomirs. Cilvēks var kļūt par Budu un cilvēks var kļūt arī par Ādolfu Hitleru. Tādēļ cilvēks ir atvērts iespējām abos virzienos. Viņš var atkrist arī atpakaļ.

Vai varat iedomāties dzīvnieku, kas spētu būt vēl bīstamāks nekā cilvēks, vēl trakāks par cilvēku? Iztēlojieties šādu ainu: piecdesmit tūkstoši pērtiķu sēž stadionā un nogalina mazuļus – met tos ugunī. Ko jūs domāsiet par viņiem? Tūkstošiem bērnu tiek iemesti ugunī… Milzu uguns deg stadiona vidū, un piecdesmit tūkstoši pērtiķu priecājas un dejo, izbauda to, un mazuļi tiek mesti liesmās – viņu pašu mazuļi. Ko jūs domāsiet? Ka tie sajukuši prātā? Taču tas ir noticis arī ar cilvēkiem. Tas notika Kartāgā: piecdesmit tūkstoši cilvēku dedzināja bērnus. Viņi sadedzināja trīs simt bērnu vienā reizē: kā upurus dieviem. Savus bērnus!

Taču aizmirsīsim Kartāgu, tā ir tāla pagātne. Ko Ādolfs Hitlers nodarīja šajā gadsimtā? Protams, šis gadsimts ir daudz progresīvāks, un Hitleram bija iespējas paveikt ko lielāku nekā Kartāgas notikumi. Viņš nogalināja miljoniem ebreju, tūkstoši vienā reizē tika sabāzti kamerās un nosmacēti ar gāzi. Un simtiem cilvēku nolūkojās tajā no ārpuses… vērojot caur vienpusējiem spoguļu stikliem. Ko jūs domājat par šiem cilvēkiem? Par kādiem cilvēkiem…? Cilvēki tiek noindēti, sadedzināti, noslaucīti no zemes virsas… Un citi to vēro. Vai varat iedomāties, ka dzīvnieki darītu ko tādu? Šo trīs tūkstošu gadu laikā cilvēks ir piedalījies piecos tūkstošos karu – nogalinot, nogalinot un nogalinot. Un jūs saucat seksu par dzīvniecisku? Dzīvnieki nekad nav darījuši neko vairāk ‘dzīvniecisku’ kā cilvēki. Un jums šķiet, ka cilvēks nav dzīvnieks? Cilvēks ir dzīvnieks. Un doma, ka cilvēks nav dzīvnieks, ir kavēklis jūsu izaugsmei. Tātad jūs pieņemat to, ka neesat dzīvnieki, kā pašu par sevi saprotamu, un tad jūs pārstājat attīstīties. Vispirms ir jāapzinās: „Es esmu dzīvnieks, un man jābūt uzmanīgam un jāpaceļas tam pāri.”

Reiz noticis… Kāds vīrs aizrakstījis kādai lauku viesnīcai Īrijā, lai pavaicātu, vai viņa suns tiks ielaists. Viņš saņēmis atbildi: – Sveicināti! Esmu darbojies viesnīcu biznesā vairāk nekā trīsdesmit gadu. Vēl nekad man nav nācies izsaukt policiju, lai nomierinātu nemierīgu suni pašā rīta agrumā. Neviens suns nav mēģinājis iesmērēt man nederīgu čeku. Neviens suns nav aizdedzinājis gultas veļu, smēķējot gultā. Vēl nekad neesmu atradis viesnīcas dvieļus suņa koferī. Jūsu suns ir laipni gaidīts. P.S. Ja Jūsu suns var par Jums galvot, arī Jūs drīkstat ierasties!

 

Dzīvnieki ir skaisti, lai kādi tie būtu; tie ir nevainīgi. Cilvēks ir ļoti viltīgs, cilvēks ir aprēķinātājs, cilvēks ir neglīts. Tas var krist zemāk par dzīvnieku, bet cilvēks var pacelties arī pāri citiem cilvēkiem, pāri dieviem. Tā iespējas ir nebeidzamas: cilvēks var būt viszemākais un visaugstākais. Viņā ir kāpnes visā garumā  – no pirmā pakāpiena līdz pēdējam.

Tātad pirmais, ko gribu jums pateikt: nesauciet seksu tikai par dzīvniecisku, jo sekss var būt tikai dzīvniecisks, taču tam tādam nav jābūt. Tas var būt kas vairāk, tas var kļūt par mīlestību, tas var kļūt par lūgsnu. Tas ir atkarīgs no jums. Sekss nav fiksēts jēdziens. Sekss ir iespējamība. Jūs varat padarīt to tādu, kādu vēlaties. Tā arī ir visa tantras mācība: sekss var kļūt par samadhi (kosmisko apziņu). Tā ir tantras vīzija: sekss var kļūt par samadhi, caur to augstākā ekstāze var ienākt cilvēkā. Sekss var kļūt par tiltu starp jums un augstāko.

Tu saki: „Es mīlu savu vīru, bet ienīstu seksu, un tas rada konfliktu.” Kā tu vari mīlēt savu vīru un tomēr ienīst seksu? Tu spēlējies ar vārdiem. Kā vari mīlēt savu vīru un  ienīst seksu? Mēģini to saprast. Mīlot savu vīru, tu gribi turēt viņa roku. Mīlot savu vīru, tu  vēlies viņu apskaut. Mīlot savu vīru, tu ne tikai gribi dzirdēt viņa balsi, bet arī redzēt viņa seju. Kad dzirdi tikai skaņu, tavs mīļotais ir tālu prom, ar skaņu vien nepietiek; kad redzi viņu, tu esi laimīgāka. Kad sajūti viņu, tu noteikti esi vēl jūsmīgāka. Kas ir sekss? Tā ir divu dziļu enerģiju sastapšanās. Tavā prātā ir tabu, kavēkļi. Kas ir sekss? Tā ir divu cilvēku sastapšanās vispārākajā pakāpē – ne tikai sadošanās rokās, ne tikai apskāvieni, bet gan abu enerģiju saplūšana.

Kādēļ gan tev jāienīst sekss? Tevi noteikti ietekmējuši mahatmas, tā sauktie ‘reliģiskie’ cilvēki, kas saindējuši visu cilvēci, kas sagandējuši pašu saldāko izaugsmes avotu. Kādēļ tev būtu jāienīst? Ja tu mīli savu vīru, tev vajadzētu  dalīties ar viņu savā esībā. Nav vajadzības ienīst. Un, ja tu ienīsti, ko tu mēģini pateikt? Tu teic, ka vēlies, lai vīrs par tevi parūpējas finansiāli, lai parūpējas par mājām, nopērk tev auto un kažoku. Tu vēlies izmantot vīrieti… un tu sauc to par mīlestību? Tu negribi dalīties ar viņu ne ar ko. Kad mīli, tu dalies visā. Kad mīli, nav noslēpumu. Kad mīli, tava sirds ir pilnīgi atvērta; tu esi pieejama. Kad mīli, tu esi gatava doties uz elli, ja viņš turp dodas.

Taču tā notiek. Mēs esam veikli ar vārdiem: mēs nevēlamies sacīt, ka nemīlam, tādēļ sakām, ka mīlam, taču ienīstam seksu. Sekss nav visa mīlestība – tas ir tiesa. Mīlestība ir kas vairāk par seksu – tā ir patiesība. Taču sekss ir tās pamatā. Jā, kādu dienu sekss pazudīs, tam nevajadzētu pazust naida dēļ. Ar naidu tas tiek apspiests. Un tas, kas tiek apspiests, reiz parādīsies tādā vai citādā veidā.

Lūdzu, nemēģiniet kļūt par mūkiem vai mūķenēm… Atcerieties, ka sekss ir dabisks. Cilvēks var pacelties tam pāri, bet ne piespiedu kārtā. Un, ja tas tiek apspiests, agrāk vai vēlāk tas atradīs izpausmes veidu. Parādīsies kāda perversija – un nāksies atrast aizvietotāju. Un aizvietotāji nepalīdz, tie nevar palīdzēt. Brīdī, kad dabiska problēma tiek pavērsta tā, ka par to tiek aizmirsts un tā uzpeld kur citur kā aizvietojums, jūs turpināsiet cīnīties ar šo aizvietojumu, bet tas nelīdzēs. Aizvietojumi nevar palīdzēt, tie rada vienīgi perversijas. Apsēstības.

Esiet dabiski, ja vēlaties kādu dienu pacelties pāri dabai. Esiet dabiski: tā ir pirmā prasība. Es neapgalvoju, ka nav nekā vairāk par dabu, pastāv arī augstākā daba – tas ir viss tantras vēstījums. Taču tikai no zemes ir iespējams pacelties debesīs. Vai redzat šos kokus? Tie sakņojas zemē. Un jo spēcīgāk tie iesakņojušies, jo augstāk tie sniedzas. Jo augstāk tie vēlas sniegties, jo dziļāk zemē jābūt to saknēm. Ja koks vēlas pieskarties zvaigznēm, tā saknēm jāsasniedz paši elles dziļumi – tas ir vienīgais veids. Sakņojieties savos ķermeņos, ja vēlaties kļūt par dvēselēm. Rodiet saknes seksā, ja gribat mīlēt. Jā, jo vairāk enerģijas tiks pārvērsts mīlestībā, jo mazāk un mazāk seksa būs nepieciešams, taču jums nav tas jāienīst. Naids nav pareizā attieksme ne pret ko. Naids vienkārši nozīmē, ka jums ir bail. Naids parāda, ka jūsos slēpjas milzu bailes. Naids liecina, ka dziļi sevī jūs jūtat valdzinājumu. Ienīstot seksu, jūsu enerģija novirzīsies citur – tai ir jāpārvietojas.

Dievs sniedz jums seksuālo enerģiju, un tā kļūst svēta. Jebkas, kas nāk no Dieva, ir svēts, un it viss nāk no Dieva. Ar vārdu „Dievs” es nedomāju noteiktu personu, es domāju visu Esamību. Kad dzeguze uzsāk savu dziesmu, vai jebkad esat iedomājušies, kam tā domāta? Tā paredzēta seksuālā partnera pievilināšanai. Taču neviens neuzskata dzeguzi par nepiedienīgu. Kad zieds atveras un izplata savu smaržu, kas pēc jūsu domām notiek? Tas izplata ziņu: „Esmu izplaucis, un taureņi un bites ir laipni gaidītas!” Taču kādēļ? Tādēļ, ka zieda sīkās sēkliņas izplatās ar taureņu un bišu palīdzību. Tādēļ, ka visā Esamībā pastāv viens un tas pats dalījums: ir sieviešu dzimtas augi un vīriešu dzimtas augi. Vīriešu dzimtas augam jānosūta savas sēklas sieviešu dzimtas augam, tā iemīļotajai. Vai esat redzējuši pāva deju? Vai domājat, ka tas dejo jums? Atcerieties vienu: krāšņā varavīksnes aste un izsmalcinātā deja pieder pāvu tēviņam. Viņš pievilina mātīti. Tikai un vienīgi cilvēki ir tik neprātīgi, ka sievietei jāpievilina vīrietis. Dabā tieši tēviņš ir tas, kas pievilina mātīti, vīrietis – sievieti. Un šī iemesla dēļ dabā tēviņi ir daudz krāšņāki – mātītei krāšņums nav nepieciešams. Pietiek ar to, ka tā ir mātīte. Arī vīrietim jābūt pievilcīgākam, lai pievilinātu sievieti.

Reliģija ir visu sajaukusi tā, ka varat ieraudzīt bagātu vīrieti, kas pastaigājas kopā ar sievu un izskatās pēc kalpa, un viņa sieva ir nekas cits kā viņa turīguma reklāma. Visi šie dimanti, smaragdi, visi rubīni un viss šis zelts – ir reklāma vīrietim. Viņš ir tikai uzņēmējs. Skaista sieva ir uzņēmējdarbības stratēģija. Lai būtu iespējams ielūgt klientus uz mājām pusdienās un sieva varētu tos hipnotizēt ar savu daiļumu, lai tie tukšotu savas kabatas. Taču vīrietis ir kļuvis par kalpu, viņš nav nekas vairāk kā uzņēmējs. Vīrieša bagātību parāda viņa sieva, taču viņa paša bagātība, viņa skaistums, viņa ģenialitāte paliek neredzama, viņš to pieslēpj. Ik reizi, kad iztraucējat dabas likumus un sākat uzstādīt savus noteikumus, atcerieties – tas ir nepiedodams noziegums.

Vīrietis, ja vien nenodarbosies ar meditāciju, juks prātā – juks prātā pēc sievietes. Bet vīriešiem meditācija šķiet sarežģītāka nekā sievietēm. Mātes, kas laidušas pasaulē divus, trīs bērnus, jau pirms bērna piedzimšanas spēj noteikt, vai to klēpī atrodas zēns vai meitene, jo meitene ir klusa, taču zēns sāk spēlēt futbolu. Viņš sāk spārdīties. Meitenes var nokļūt dziļākā meditācijas stāvoklī. No vienas puses, meitenes var iegrimt dziļākā meditācijā, no otras, – meiteņu seksualitāte ir negatīva, tā nav nepieciešamība.

Mani pārsteidza mana pieredze saskarsmē ar dažādiem mūkiem un mūķenēm, jo neviens no mūkiem nedzīvo patiesā celibātā, taču mūķenes dzīvo. Mūķenes spēj saglabāt celibātu – viņas, nenodarbojoties ar seksu, nav agresīvā pozīcijā, un daba ir parūpējusies, ka ik mēnesi to seksuālā enerģija automātiski atstāj ķermeni, viņas ir attīrītas uz vēl vienu mēnesi. Bet vīriešiem tas sagādā grūtības. Vīrieša seksuālo enerģiju var apslāpēt vienīgi dziļa meditācija – tad viņš nejuks prātā. Ja cilvēks nenodarbojas ar dziļu meditāciju, viņš nespēj pārvarēt savas seksuālās tieksmes.

…Kāda studentu demonstrācija bija pārvērtusies grautiņā. Pēkšņi no pūļa izstreipuļoja vīrietis ar paģībušu sievieti rokās. „Nāciet šurp!” sauca pie vīrieša pieskrējušais policists, „Dodiet viņu man! Es viņu nogādāšu drošībā!” – „Ej pie velna,” vīrietis atbildējis. „Atrodi pats savējo!”

Pat grautiņa laikā, kad cilvēki tiek nogalināti, sašauti, vīrieša prāts joprojām koncentrējas uz seksu. Sekss ir vīrieša lielākais jūgs. Visas pūles jāvelta meditācijai, lai seksuālā enerģija pārvietotos augšup, ne lejup. Tā vietā, lai meklētu skaistu sievieti, sāciet radīt sevī skaistu vīrieti. Tā vietā, lai meklētu pievilcīgu sievieti, jūsu enerģija var padarīt jūs pievilcīgus. Taču vīrietis ir lielāks muļķis nekā sieviete. Visu vēstures gaitu ir veidojuši vīrieši, un jūs varat saskatīt ārprātu: tā nav cilvēces, bet gan neprāta, kara, izvarošanas, dzīvu cilvēku dedzināšanas, iznīcības vēsture…

…Laulāts pāris reiz aizveda savu mazo dēlu uz cirku. Gorillu uzstāšanās laikā vīram savajadzējās uz tualeti, un, kamēr viņš bija prom, mazais zēns piebikstīja mātei un vaicāja: „Kas ir tas lielais, kas karājas starp gorillas kājām?” Māte samulsa un aši atbildēja: „Ak, tas nav nekas, dārgais!” Kad vīrs atgriezās, sieva devās nopirkt popkornu, un, kamēr viņa bija prom, zēns piebikstīja tēvam un vaicāja: „Tēti, kas ir tas lielais, kas karājas starp gorillas kājām?” Tēvs pasmaidīja un atbildēja: „Tas, dēliņ, ir viņa penis.” Zēns uz mirkli izskatījās apmulsis un tad sacīja: „Tad kādēļ māmiņa sacīja, ka tas nav nekas?” „Dēls,” tēvs pašapzinīgi atbildēja: „esmu izlutinājis šo sievieti.”