ORANŽĀ GRĀMATA

oranza_gramata_1_vaks-800

IESKATS OŠO MEDITĀCIJĀS

Meditāciju tehniku krājums, kuru caurvij Ošo dzīvais gars un daudzveidība. Grāmatā nav dogmu, Ošo sniedz izvēli mums pašiem. Var izmantot visu, kas palīdz tieši jums, ceļ jūsu apzinātību – senās jogu metodes, nesen radītos terapeitu paņēmienus, kā arī viņa paša izveidotās unikālās meditāciju tehnikas. Uzskatiet meditāciju kā piedzīvojumu, bet Ošo “Oranžo grāmatu” – kā ceļvedi tajā.

Meditācija – tā nav koncentrēšanās

Meditācija nav koncentrēšanās. Ja ir koncentrēšanās, tad ir tas, kurš koncentrējas, un ir objekts, uz kuru koncentrējas.

Ir divdabība.

Meditācijā neviena nav tevī un neviena – ārpus tevis. Tā nav koncentrācija. Nav nekāda dalījuma starp “tevī” un “ārpus”. “Tevī” ieplūst no “ārpus tevis” un otrādi. Sadales līnijas robežas vairs nav. “Ārpuse” ir “Iekšpusē” – tā ir nedivdabīga apziņa. Koncentrēšanās – tā ir divdabīga apziņa, jo tā rada nogurumu. Kad jūs koncentrējaties, jūs jūtat spēku izsīkumu. Jūs nespēsiet koncentrēties visas divdesmit četras stundas diennaktī, jums būs nepieciešams laiks atpūtai. Koncentrēšanās

nekad nevarēs kļūt par jūsu dabiskumu. Meditācija jūs nenogurdina, tā jūs nenomoka. Meditācija var ilgt divdesmit četras stundas – dienu pēc dienas, gadu pēc gada. Tā var kļūt par mūžīgumu. Tā ir pašatslābināšanās. Koncentrēšanās ir darbība. Meditācija – tas ir bez-gribas, bez-darbības stāvoklis. Tā ir atslābināšanās. Ir vienkārši jāiegrimst savā paša esamībā, un tā ir esība… Koncentrējoties prāts darbojas, tas nāk no slēdziena – jūs kaut ko darāt. Koncentrēšanās nāk no pagātnes. Meditācijā nav nekādu slēdzienu ārpus tās pašas. Jūs nedarāt neko īpašu, jūs vienkārši esat. Tajā nav nekādas pagātnes, tā nav pagājušā piesārņota. Tajā nav nekādas nākotnes, tā ir tīra no nākamības. Tas ir tas, ko Lao Czi nosaucis par vei-vu-vei, “darbība bez darbības”. Tas ir tas, par ko vēstījuši dzen meistari: Klusējot sēdēt, neko nedarīt, pavasaris atnāk – un zāle aug pati no sevis… Atcerieties, “pati no sevis” – nekas netiek darīts. Jūs neraujat zāli uz augšu, pavasaris atnāk – un zāle aug pati no sevis.

Šis stāvoklis – kad jūs ļaujat dzīvei iet savu ceļu, kad jūs negribat to vadīt, nevēlaties nekādi to kontrolēt, nemanipulējat, neuzspiežat tai nekādas disciplīnas – tas ir tīra , nedisciplinēta spontānuma stāvoklis, tā ir – meditācija. Meditācija – tagadnē, vistīrākajā tagadnē. Meditācija ir tiešums. Jūs nevarat meditēt, jūs varat būt meditācijā. Jūs nevarat būt – koncentrācijā, jūs varat koncentrēties. Koncentrācijas stāvoklis – tas ir cilvēciskais, meditācija – dievišķais. Meditācijas izvēle No paša sākuma atrodiet to, kas piemērots jums. Meditācija nevar būt piepūle. Ja tā ir uzspiesta, tā nolemta neveiksmei jau no paša sākuma. Uzspiestais nekad nepadarīs jūs dabisku. Nav vajadzības radīt konfliktu bez nepieciešamības. Tas ir jāsaprot, jo prātam ir dabiska spēja meditēt, ja jūs tam piešķirat piemērotus objektus. Ja esat orientēts uz ķermeni, ir Dieva sasniegšanas ceļi caur ķermeni, jo ķermenis arī pieder Dievam. Ja jūtat, ka esat orientēts uz sirdi, tad – lūgšana.

Ja jūtat, ka esat orientēts uz saprātu, tad – meditācija. Bet manas meditācijas ir citas. Esmu pacenties izstrādāt metodes, kuras var tikt izmantotas visiem trim veidiem. Tajos tiek izmantots daudz no ķermeņa, daudz no sirds un daudz no saprāta. Visi trīs savienojumi kopā arī iedarbojas uz dažādiem cilvēkiem atšķirīgi. Ķermenis-sirds-prāts: visas manas meditācijas iet šādu ceļu. Tas sākas ar ķermeni, iet caur sirdi, sasniedz prātu, bet pēc tam iziet ārpus to robežām. Vienmēr atcerieties – tas, ko jūs izbaudāt, var ieiet jūsos un tikai tas, ko jūs izbaudāt, var iet dziļumā. Bauda vienkārši nozīmē, ka tas jums der.

Tās ritms saskan ar jums; starp jums un metodi ir smalka harmonija. Ja jau jūs baudāt metodi – neapvaldiet sevi, ieejiet tajā tik dziļi, cik vien spējat. Jūs to varat izdarīt reizi vai, ja iespējams, divreiz dienā. Jo vairāk jūs to darāt, jo vairāk domājat to izbaudīt. Atmetiet metodi tikai tad, kad prieks ir zudis: tad tās darbs ir pabeigts. Meklējiet citu metodi. Neviena metode nespēj novestjūs līdz pašam galam. Ceļojuma laikā jums būs jāpārkāpj citā vilcienādaudzas reizes. Noteikta metode novedīs jūs noteiktāstāvoklī. Aiz tā robežām tā jau ir nepiemērojama, tā jau ir izsmelta. Tātad ir jāatceras divas lietas: kad jūs izbaudāt metodi, ieejiet tajā, cik vien iespējams dziļi, bet nekad nekļūstiet no tās atkarīgs, jo reiz jums tā būs jāatmet.

Ja kļūstat pārāk atkarīgs no tās, tad tā līdzinās narkotikai: jūs nespēsiet to atstāt. Jūs to vairs nebaudāt, tā jums neko nedod, tā ir kļuvusi pierasta. Tad var turpināt to izmantot, bet jūs virzīsieties pa apli, tā pat nepalīdzēs jums no tā iziet. Lai par kritēriju kļūst prieks. Ja prieks ir – turpiniet, turpiniet līdz pēdējam prieka malkam. Tas jāizbauda pilnībā. Nekam nav jāpaliek pāri, ne lāsei. Bet pēc tam esiet spējīgi to atmest. Izvēlieties kādu jaunu metodi, kura no jauna atnesīs prieku.

Cilvēks mainās daudzreiz. Dažādi cilvēki atšķirīgi, bet ļoti reti ar vienu metodi var noiet visu ceļu. Nav vajadzības izmantot daudzveidīgas meditācijas, jo var sākt darīt lietas, kuras ir pretrunīgas un sagādā vilšanos, un tad rodas sāpes. Izvēlieties divas meditācijas un palieciet pie tām. Patiesībā es gribētu, lai jūs izvēlētos vienu, tas būtu vislabāk. Labāk atkārtot to, kura jums piemērota, daudz reižu. Tad tā ies dziļāk un dziļāk. Jūs izmēģināt daudz lietu – šodien vienu, rīt otru. Jūs izgudrojat arī savu – un varat radīt lielu daudzumu vilšanos.

Tantras grāmatā ir 112 meditāciju. Jūs varat sajukt prātā. Jūs jau esat bez galvas! Meditācija – tas nav joks. Dažreiz tā var būt bīstama. Jūs spēlējat ar smalku, ļoti smalku prāta mehānismu. Dažreiz kaut kas mazs, ko neesat apzinājušies, var kļūt bīstams. Tātad – nekad necentieties izgudrot ko jaunu un nenodarbojieties ar pašizveidotu meditāciju. Izmantojiet divas un centieties tās izmantot vairākas nedēļas.