OŠO – MEDITĀCIJAS UN KLUSUMA MEISTARS

image1

Modernais cilvēks ir kā koks, kas zaudējis saknes. Viņš ir aizmirsis, ka ir saistīts ar Esību, ar visu apkārt esošo. Un, kas ir vēl svarīgāk, – ar sevi pašu. Viņš ir steigā, viņam nav laika. Viņš ir aizmirsis, kā sačukstēties ar mākoņiem, kokiem un kalniem. Ir pilnībā piemirsis klusēšanas valodu. Klusums kļūst par tiltu starp cilvēku un Visumu. Uz šīs zemes ir gandrīz 3000 valodu, bet Esībai nav citas valodas, izņemot klusēšanas valodu.

Prāts vienmēr visu interpretē pa savam. Savukārt klusums liek mums apzināties domas, sajūtas un emocijas, kas rodas dziļi mūsos. Panākt klusēšanu ir meditācijas galējais piepildījums.

Ošo apgalvo: „ja neesi sasniedzis meditāciju, tu īsti nemaz neesi dzīvojis.”

Ošo, mūsdienu apgaismotais mistiķis, ir pazīstams kā meditācijas un klusuma meistars. No šī Meistara spontāni nāca miljoniem vārdu, kas iedvesmoja un pārveidoja lielu cilvēces daļu. 35 gadus Ošo savās tikšanās reizēs ar visdažādāko ļaužu auditorijām ir runājis par daudzveidīgiem cilvēka attīstības aspektiem, atbildējis uz tūkstošiem savu sekotāju jautājumiem no visas pasaules.

Ošo vīzija paplašina mūsu redzesloku, sniedz atbildes uz lielāko daļu vaicājumu par dzīvi un tās noslēpumiem, pievieno jaunu un pozitīvu skatījumu šodienas reibinošajā, stresa pārpilnajā dzīves ritmā. Ošo unikālās meditācijas metodes palīdz atbrīvot apspiestās emocijas un atgūt prieku un mieru sevī.

Ošo slavenākais teiciens ir: – Dzīvo, mīli, smejies!

1970.gadā viņš ieviesa savu revolucionāro meditācijas tehniku – dinamisko meditāciju. Kopš tā laika šo meditācijas tehniku izmanto psihoterapeiti, ārsti, skolotāji un citi profesionāļi visā pasaulē. Ar Ošo devumu viņiem ir jaunas, oriģinālas meditācijas metodes, kas paredzētas tieši  mūsdienu cilvēkam, – Austrumu gudrības sintezējot ar Rietumu zinātni.

Ošo apgalvoja, ka Budas laikā šādas dinamiskas metodes nebija nepieciešamas. Cilvēki bija vienkāršāki, autentiskāki. Viņi dzīvoja patiesāku dzīvi. Tagad ļaudis dzīvo ļoti apspiestu, ļoti samākslotu dzīvi. Kad viņi negrib smaidīt, tie smaida. Kad viņi vēlas būt pret kādu dusmīgi, tie viņam izrāda liekuļotu labvēlību. Cilvēki ir nepatiesi, viss viņu dzīvesveids ir neīsts. Visa kultūra ir kā liels viltojums. Tāpēc ir daudz morālo paģiru. Daudz nepilnīgas, neizprastas  pieredzes ļaužu  prātos tiek savāktas un sakrautas kaudzu kaudzēs.

“Tā vienkārši sēdēt klusumā neko nelīdzēs. Brīdī, kad jūs būsiet klusumā, jūs redzēsiet, ka jūsos rosās visdažādākās prāta raisītas lietas. Jums būs gandrīz neiespējami klusēt. Vispirms izmetiet šīs prāta rosības, lai jūs nonākat dabiskā, patiesā mierā. Īsta meditācija sākas tikai tad, kad esat miera stāvoklī.”

Meditācija nav prāta stāvoklis. Meditācija ir tīra apziņas situācija, bez jebkāda satura. Parasti cilvēka apziņa ir dažādu sīkumu pilna. Kā putekļiem noklāts spogulis. Šie sārņi ir jāatmet. Meditāciju arī nevar izraisīt ar saspringumu, ar piepūli. Tai jānāk dabiski.

Visas Ošo aktīvās meditācijas ir saistītas ar darbības sākuma posmu – dažkārt intensīvu un fizisku, kam vēlāk seko klusēšana. Viss norisinās ar mūziku, kas ir speciāli veidota, lai vadītu meditētāju pa dažādiem meditācijas posmiem. Daudzas darbības cilvēkos atbrīvo slēptus un apraktus iekšējos saspīlējumus, arī tādas negatīvas sajūtas kā dusmas un apspiests naids. Meditētāji no tā visa atbrīvojas, sāk gūt prieku, kļūst līksmi, tie dejo. Meditācijas nobeigumā – klusums un miers… Tas cilvēkā nodrošina jaunas un svaigas enerģijas pieplūdi. Lielā meistara un viedā domātāja meditācijas ļauj  dzīvot priekā, dzīvot rotaļīgi. Ošo ir ieteicis un izveidojis arī atšķirīgas meditācijas dažādos dienas laikos, tās palīdz atgriezt apziņas centru atpakaļ sirdī, dzīvespriekā un dzīvīgumā. Ošo meditācijas metodes palīdz realizēt kopējo potenciālu it visās dzīves jomās, veicina spēcīgu cilvēka iekšējo augsmi.

Nozīmīgs ir Meistara devums terapijā. Viņa atziņas izmanto arī kā līdzekli, lai palīdzētu sagatavot pamatu meditācijai. Pamatojoties uz šo izpratni, Ošo ir radījis virkni „meditatīvu terapiju”, kas dod dalībniekiem iespēju likvidēt spriedzi un iekšējās represijas, ļauj tiem iegrimt klusēšanā un vērot prātu, kas allaž tiem ir radījis problēmas.

Savas dzīves laikā Ošo bija kā spēcīgs magnētiskais lauks, kas piesaistīja cilvēkus no visas pasaules. Kad viņš runāja par Budu, ļaudis iegrima klusumā un apgaismotā radītajā meditācijā. Kad viņš runāja par Jēzu, viņi juta to pašu mieru un prieku, kad pa šo zemi staigāja Jaunavas Marijas dēls. Kad viņš runāja par Krišnu, cilvēki aizrāvās ar viņu tāpat kā savulaik sievietes, kas pameta savas mājas, dzirdot viņa dievišķo flautu. Kad viņš runāja par sūfijiem, viņus pārņēma seno Meistaru iedvesmojums, fascinējošā mūzika un virpuļošanas prieks.

Gudrību nevar rast nedz rakstos, nedz arī mēs to varam aizņemties. Tās nav ne zināšanas, ne informācija. Tā ir pieredze. Vienīgais veids, kā gūt patiesu  gudrību, ir iesaistīties klātesošajā dzīves pieredzē. Guru dod meklētājam nevis mācību, bet gan priekšstatu par realitāti, viņš sniedz garīgo atmodu. Guru meklētājiem izveido, pārveido un piešķir jaunu piedzimšanu. Ar viņa palīdzību patiesības meklētāji savā iekšējā būtībā  sāk dīgt kā sēklas, kuru asni cenšas sasniegt debesis.

“Meditācija var jūs novest atpakaļ pie dabas. Tā var palīdzēt  raisīt visus samezglojumus. Tā var padarīt jūs patiesi gudrus, var likt dziļi mīlēt, var vērst jūs spontānus, tā var mācīt jums būt atbildīgiem. Meditācija spēj padarīt jūs par svētību sev un visai Esībai. Izņemot meditāciju, nav citas metodes, kas varētu jums palīdzēt. Tā ir dzīves atslēga. Galvenā atslēga.”