OSHO

TERAPEITS

Prem Sambhavo ir augsti kvalificēts psihoterapeits, psiholoģijas zinātņu doktors, un kaislīgs kait-sērfotājs. Viņš ir bijis Florences un Bologņas universitāšu pasniedzējs un zinātnieks. Viņa cilvēka potenciāla izzināšanas kaislība un pašatklāsmes tieksme noveda viņu pie meditācijas un psiholoģijas ļoti agrīnā vecumā, kur viņš iepazinās ar daudzām pašizpētes metodēm un terapijām. Pēdējos 20 gadus Sambhavo ir strādājis ar cilvēkiem, apguvis daudzas terapeitiskas metodes, tai skaitā Stratēģisko Īslaicīgo Terapiju, Traumu Novēršanu (Somatiskā Pieredze), Grupu Dinamika, Bioenerģētika, Seksuālā Trauma, Sākotnējā Terapija (Primal), Tantra, Mīlestības Ceļš.

 Šobrīd viņš strādā par OSHO terapeitu, vadot un veidojot grupas OSHO Multiuniversitātē Punē (Indijā) un daudzās pasaules valstīs.

 

 

SARUNA

Prem Sambhavo intervē:

 

Dance&Meditation centra pārstāvis,

sanjasins Asti Ginters (Latvija)

Asti Ginters Meditatīvo terapiju apguvis OSHO Meditāciju centrā Punē, Indijā, kur arī pats vadījis meditācijas un meditatīvās terapijas.

Pašlaik Asti vada meditatīvās terapijas Rīgā.

 

Sveiks, Sambhavo! Prieks tevi atkal dzirdēt šajā Skype intervijā! Drīz gaidām tavu atgriešanos Rīgā ar Latvijā vēl nebijušu piedāvājumu! Vai vari, lūdzu, pastāstīt sīkāk par Praimal procesu un Praimal grupu, ko pie mums vadīsi?

 

Vispirms vēlos piebilst – jūtos laimīgs par iespēju veikt šāda tipa darbu Rīgā, jo šis ir patiesi spēcīgs process, un, manuprāt, tas noderētu ikvienam cilvēkam uz mūsu planētas. Procesa spēks slēpjas iespējā atbrīvot mūs no pagātnes, no visa apgūtā, no pārliecības, kas bērnībā pārmantotas mūsu ģimenēs. Ikvienam ir tēvs un māte. Protams, ja paveicas… Uz šīs zemes ir arī ne mazums tādu ļaužu, kam ģimenes nav. Bērnībā mēs piesavināmies daudz ko tādu, kas mums nepiederas, aizklājot paši savu būtību, savu sirdi. Praimal process ļauj šo dimantu noslīpēt, attīrīt sirdi un mūsu patību no saņemtajiem nosacījumiem. Tādējādi pietuvināmies savai individualitātei, tam, kas patiesībā esam. Mēs to beidzot noskaidrojam. Kļūstam unikālas būtnes. Tādēļ uzskatu, ka šis ir viens no iedarbīgākajiem procesiem visā pašattīstības iespēju pasaulē. Ikvienam derētu tam pievērsties. Tas ir svarīgi. Īpaši būtisks šis process ir tiem, kas bērnībā daudz cietuši, augdami disfunkcionālās ģimenēs līdzās disfunkcionālam tēvam un mātei. Viņiem šāds process patiesi noderētu.

 

Vai vari to nedaudz raksturot? Kas īsti būs tas, ko mēs darīsim?

 

Būtībā šis process ir kā padziļināta bērnības pieredzes izpēte – kas ar cilvēku noticis viņa ģimenē, kāda bijusi tēva attieksme, kāda – mātes attieksme, kādas pārliecības un kādas traumas cilvēks tolaik guvis. Kādēļ to dēvēju par padziļinātu izpēti? Redzi, mēs visi, saskārušies ar traumatisku situāciju, cenšamies to aizmirst. Šis pašaizsardzības mehānisms mūs pasargā, sargā no traumas mūsu prātu un mūsu patību. Tiekot traumēti, pūlamies to noliegt vai likt ievainojumam pazust. Taču tas nekas nekur nepazūd. Traumatiskais notikums vai sāpinošā situācija vienkārši pārvietojas uz prāta neapzināto daļu, no kurienes turpina mūs ietekmēt. Lūk, piemērs – ja tēvs mani rāja, varbūt pat sita vai kādā citā veidā pārspīlēti apliecināja savu autoritāti, es parasti itin kā saraušos brīžos, kad man pašam jāuzņemas varas pozīcija. Vai arī jutīšos apdraudēts, kad citi cilvēki tādu ieņems, jo neapzināti projicēju bērnībā gūto traumu. Tā nu es būšu pieradis sagaidīt, ka jebkurš cilvēks-autoritāte mani ievainos – gluži kā to darīja mans tēvs. Tas ir viens acīmredzams iemesls, vai ne? Turklāt mēs no vecākiem pārmantojam ne mazums pārliecību.

 

Runa ir tikai par māti un tēvu vai arī vecvecākiem, māsām un brāļiem?

 

Nē, galvenokārt par māti un tēvu, jo brāļi un māsas uzaug tādos pašos apstākļos kā mēs. Protams, viņus tie var ietekmēt pavisam citādi. Tomēr pamatā apgūstam vienu un to pašu. Tātad ģimenēs mēs ne vien tiekam traumēti, bet arī piesavināmies sava veida ticību. Visbīstamākā ticība ir tāda ticība, kas pretrunā ar mūsu dzīvi, mūsu patību. Piemēram, nedroša māte, kas bieži izjūt kaunu, šīs jūtas nodod saviem bērniem. Iespējams, viņa mūs bāra vai kritizēja situācijās, kurās būtu kritizējusi pati sevi. Netieši māte mums nodevusi tādu pašu pārliecību, to pašu kaunu, ko izjutusi. Ir tik ļoti svarīgi no tā atbrīvoties, jo šāda ticība ietekmē ikvienu mūsu dzīves dimensiju. Bieži vien grupās satieku daiļas sievietes, kuras sevi par tādām neuzskata. Spēcīgus vīriešus, kuri par sevi domā kā par vājiem.

 

Tas nāk no bērnības?

 

Tas nāk no bērnības. Visas šīs blēņas nāk no mūsu bērnības. Protams, savu tiesu iegulda skolu sistēma. Arī tam veltīsim uzmanību. Tāpat labu daļu pārliecību mums iemāca sabiedrība – arī to neatstāsim bez ievērības. Tomēr mātei un tēvam ir nenoliedzami lielākā ietekme uz mūsu uztveri, viņu pārliecības mūsos iesakņojas, vēl maziem esot.

 

Kāda vecuma pieredze būs mūsu darba lauks?

 

Es teiktu – gandrīz no 0 – 6 gadiem vai no 0 – 10. Visai plašs posms, taču man līdzīgie terapeiti, kas strādā šajā jomā, zina, ka visspēcīgāko pieredzi bērni gūst tieši līdz 4 gadu vecumam. Četru gadu vecumā jau apgūtas pamatpārliecības, saņemtas lielākās traumas, dziļākie ievainojumi, pārmantots būtiskākais pašnoliedzošais skatījums. Šis ir tas vecums, kam jāpievērš uzmanība. Vairums ļaužu šo vecumu nemaz neatceras. Viņi neatceras, kas ar viņiem notika 3 gadu vecumā, neatceras, kas notika pat 5 gadu vecumā. Tādēļ jau tas ir tik būtiski – neizpētīta patības daļa, ko pilnībā ignorējam un vispār neapzināmies.

 

Esmu dzirdējis, ka Praimal terapijai ir dažādi virzieni, piemēram, Praimal terapija seksualitātes atbrīvošanai, Primārā, Sekundārā un Terciārā Praimal terapija. Kam pieskaitāms šis process?

 

Es to nesauktu ne par Primāro, ne Sekundāro, ne Terciāro. Šis ir ceļojums dzīlēs, lai sastaptu tur mītošo problēmu. Piecu dienu garumā mēs intensīvi un padziļināti darbosimies sava veida retrīta apstākļos, kuros cilvēki koncentrēsies vienīgi paši uz sevi. Darbs tiks apvienots ar meditāciju. Man nepatīk tādi apzīmējumi kā “Praimal terapija 1”, “Praimal terapija 2” vai “Pamata Praimal terapija”. Mēs vienkārši uzlūkosim pieredzi, ar ko cilvēki sastapušies bērnībā, ievainojumus, ko guvuši. Mūsu mērķis – viņus uz visiem laikiem no tā atbrīvot. Protams, tiem, kas jau meditē vai strādājuši grupās, ir krietni lielāka spēja sevi šādējādi uzlūkot. Viņiem vieglāk uzlūkot arī bērnības pieredzi. Tiem, kas šādi strādā pirmoreiz, varētu izrādīties grūtāk sevī iedziļināties. Tomēr process būs iedarbīgs kā vieniem, tā otriem. Gan pieredzes bagātajiem, gan iesācējiem.

 

Vai pirms procesa būtu ieteicama, piemēram, Dinamiskā meditācija vai Kundalini meditācija?

 

Pavisam noteikti! Tā neizmērojami palīdzētu gaidāmajā darbā. Šī procesa laikā cilvēks atbrīvojas no liela daudzuma negatīvo emociju. Tuvinoties procesam ar zināmu pieredzi Dinamiskajā Vai kundalini meditācijā,  ko izmantosim arī nodarbībās, cilvēki sev tikai un vienīgi palīdzētu.

 

Būtu sagatavotāki darbam?

 

Tieši tā! Sagatavotāki, spējīgāki sevi vadīt, jo iedziļināšanās savā patībā prasa resursus, tāpat kā tos prasa visu šo neapzināto jautājumu apzināšanās.

 

Kas būtu šī procesa mērķauditorija? Jebkurš cilvēks vai tomēr process noderīgāks kādam, kurš cenšas izprast specifiskākus jautājumus?

Kopā ar nodarbības dalībniekiem

 

Manuprāt, šis process paredzēts tiem, kas meklē izaugsmi, cenšas pāraugt kādu bērnībā iegūtu problēmu, kas pastāvīgi parādās viņu romantiskajās vai darba attiecībās. Process piemērots visiem, kam ir tāda veida grūtības. Neviens gan bez tādām neiztiek.

 

Tā jau ir.

 

Tādēļ jau tam der pievērsties. Process palīdzēs arī tiem, kas vēlas labāk izprast meditāciju, jo tas sakņojas un aptver meditācijas pieredzi. Šis nav tikai terapeitisks process, lai gan tajā būs krietna tiesa terapijas. Šajā procesā cilvēki apgūs meditācijas piedāvātās iespējas – prasmi iecentrēt sevi emociju virpuļa vidū vai kādas traumas sāpju izvirduma vidū. Cilvēki apgūs sevis iecentrēšanas mākslu, kā arī, izprotot meditāciju, iemācīsies no šīs traumas izkļūt. Process sniegs daudz vērtīgu palīglīdzekļu, ko izmantot arī vēlāk dzīvē, lai nezaudētu pamatu zem kājām. Turpmākās situācijās, ar kurām cilvēks sastapsies, viņam jau būs šīs meditācijā iegūtās prasmes.

 

Paldies, Sambhavo! Pēdējais, taču ne mazsvarīgākais… Kā tu pats nonāci līdz Praimal terapijas vadīšanai?

 

Vispirms jau mani pie šī darba noveda nepieciešamība strādāt pašam ar sevi. Kā bērns es nāku no ārkārtīgi disfunkcionālas ģimenes. Mans tēvs mūždien ķīvējās ar māti, mūsu mājās valdīja pastāvīgs karš. Mēs ar māsu tiešām ļoti cietām. Tā rezultātā visas manas attiecības ar sievietēm, manas mīlas attiecības ar bijušajām draudzenēm, bija disfunckionālas un nebeidzās diez ko labi. Jutu šo urdošo nepieciešamību strādāt ar sevi. Viena no pirmajām pieejām, ko atradu, bija tieši Praimal terapija. Strādājot pašam ar sevi, pirmoreiz dzīvē jutos tik atjaunots – it kā no pleciem novēlusies milzu nasta, nasta novēlusies no prāta un sirds. Kopš tās dienas mana mīlas dzīve un karjera guvušas piepildījumu. Vairs nesastapos ar tādām problēmām, kādas mani piemeklēja pirms šī procesa.

 

Protams, esmu arī terapeits un psihologs, tātad cilvēks, kuru interesē šāda tipa darbs. Mani tas aizrauj, un daru to sevis dēļ. Tāpat paveicās vairākus gadus gūt apmācību Punē, Indijā – Ošo komūnā. Vienu no spēcīgākajiem Praimal terapijas procesiem sauc par Brīvības procesu jeb A.F.H. Mūsdienu pasaulē tam nav līdzinieka. Mācījos piecus gadus. Apguvu, kā palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no bērnībā gūtās traucējošās pieredzes gan individuālās sesijās, gan grupu darbā. Mana interese auga, mācījos aizvien vairāk, praktizēju un strādāju ar šo procesu.

 

Process ilgst piecas dienas. Tam nepieciešama kārtīga struktūra. Tas prasa palīdzību un vadību. Kādreiz Praimal terapija bija veidota kā 12 dienu ilgs process. Protams, Punē joprojām pieejams šis 12 dienu retrīts – Brīvības process, taču vairums cilvēku spēj sasniegt fantastiskus rezultātus tikai 5 dienu Praimal terapijas laikā. Darbs jau nekad nebeidzas, tādēļ mums palaimējies, ka Punā piedāvā arī 12 dienu procesu. Vismaz reizi gadā cilvēki var turp doties. Tomēr 12 dienu procesu izvēlas tikai tie, kas bērnībā guvuši vērienīgas traumas. Lielākā daļa atvieglojumu pieredz arī pēc 5 dienu darba.

 

Skaidrs. Tātad tu pats izgāji šo procesu. Kā nonāci līdz tā vadīšanai?

 

Es šo procesu veicu kopā ar kādu terapeiti, kura mani pēc tam nedaudz apmācīja Praimal terapijā. Tomēr pamatmācību guvu piecu gadu laikā Punā, iepazīstot, kā vadīt procesu un jebkuras tā variācijas.

 

Lielākajai daļai Praimal terapijas speciālistu nav pieredzes šāda tipa spēcīgā procesā. Žēl – tajā slēpjas būtiska bērnības traumu un ievainojumu izpratne. Tomēr terapeitam nav ne vainas. Viņi sniedz brīnišķīgu palīdzību, un cilvēki priecājas par kopīgi veikto darbu.

 

Mana pieredze ir tieši šis piecus gadus ilgais apmācības posms A.F.H. Brīvības procesā. Saprotams, esmu arī psihologs un psihoterapeits. Vienmēr jutīšu vēlmi palīdzēt ļaudīm atbrīvoties no viņu traumām un traucējošajām pārliecībām.

 

Tad jau savā darbā apvieno psihoterapiju, psiholoģiju un meditāciju?

 

Precīzi! Mani interesē tieši psihoterapijas un meditācijas apvienojums. Esam novērojuši, ka tieši tas cilvēkiem sniedz labākos rezultātus. Ne psihoterapija vien… Ne meditācija vien…

 

Tā ir, arī mana pieredze to apliecina. Paldies par sarunu! Uz drīzu tikšanos Rīgā!

 

Jā, paldies, Asti! Mīļi apskāvieni visiem, visiem!

 

Nodošu! Ciao!

 

 

Pirmatnējā apziņa – ceļš mājup 

Mūsu dzīves ceļa būtiska daļa ir izlīgums ar pagātni. Bērnībā esam mācīti pielāgoties vecāku un plašākās sabiedrības prasībām. Šī pielāgošanās joprojām norisinās, sasaista mūs un ietekmē mūsu attiecības, ķermeni, karjeru, radošumu, kā arī citas dzīves jomas. Tā apgriež mums spārnus, kavējot lidojumu pretim tagadnes brīvībai.
Lielākoties mēs neapzināmies savu īsto esību, tikai nojaušam mūsos iemitušās dziļas sāpes, vientulību un alkas pēc brīvības.

Pielāgošanās rada sava veida mānīgu uzslāņojumu, kas sedz mūsu patieso dabu. Procesa gaidā pievērsīsim uzmanību šim mānīgajam slānim. Ar apziņas, izpētes un izpausmes palīdzību to izkausēsim un izšķīdināsim, lai beidzot varam savienoties paši ar savu būtību, dzīvot skaisti un brīvi.

Tas ir iespaidīgs piecu dienu ilgs ceļojums, kura laikā izdziedēsim bērnībā gūtās psiho-traumas, kuras joprojām ietekmē jūsu pieaugušā cilvēka ikdienu, neļaujot realizēt jūsu dabas doto potenciālu visā pilnībā.
Ceļojuma mērķis – atjaunot saikni ar savu patieso iedabu, mums katram piemītošo spēku, atbalstu, drosmi un mīlestību.

Šo procesu aizvadīsiet klusumā un izolētībā, lai visu savu uzmanību un enerģiju veltītu uzdevumam – no jauna atrast pašiem sevi.

Nodarbības paredzētas cilvēkiem, kas vēlas padziļināti strādāt pie pašatklāsmes un pašpārveides.

Prem Sambhavo ir augsti kvalificēts psihoterapeits, psiholoģijas zinātņu doktors un aizrautīgs pūķotājs. Kā pasniedzējs un zinātnieks darbojies Florences un Boloņas universitātēs . Cilvēka potenciāla izziņas kaislība un pašatklāsmes tieksme jau agrīnā vecumā aizveda pie meditācijas un psiholoģijas ceļa, kas mudināja viņu iepazīt dažādas pašizpētes metodes un terapijas virzienus. Pēdējos 20 gadus strādājis kā individuālais un grupu terapeits. Sambhavo apguvis tādas terapeitiskās metodes kā Stratēģiskā īslaicīgā terapija, Traumu novēršana (Somatiskā pieredze), Grupu dinamika, Bioenerģētika, Seksuālā trauma, Sākotnējā terapija (Primal), Tantra, Mīlestības ceļš. Pašlaik Sambhavo apceļo pasauli, palīdzot tūkstošiem sieviešu un vīriešu labāk iepazīt sevi un savu otro pusīti.

info@butiba.lv