NO SEKSA LĪDZ AUGSTĀKAJAI APZIŅAI
Visi drīkst saindēt tavu prātu ar aizspriedumiem pret tuvību, bet neviens nedrīkst mācīt patiesību. Neviens netiecas padarīt tuvību par mākslu, lai gan tā patiesi tāda ir. Dzīves enerģija sakņojas seksā. Tu esi piedzimis, tātad jau esi saistīts ar seksu. Sekss ir dzīvākā enerģija, patiesībā – tā ir tava vienīgā enerģija. Necīnies pret to, jo tā tu tikai izniekosi dzīvi un laiku. Tā vietā pieliec pūles, lai enerģiju pārveidotu.
Tikumība un netikumība
Kāda ir tikumības nākotne saistībā ar seksu?
Attiecībā uz seksu tikumībai nav nākotnes, jo morāles un seksa kombinācija līdz šim ir tikai zākāta. Tikumība ir kļuvusi tik ļoti orientēta uz seksu, ka ir zaudējusi pārējos aspektus, kuri ir daudz svarīgāki. Seksam nevajadzētu būt tik ļoti saistītam ar morāles principiem. Patiesība, atklātība, neviltotība, īstums – lūk, ko vajadzētu attiecināt uz tikumību. Apziņa, meditācija, modrība, mīlestība, līdzcietība – tos vajadzētu uzstādīt par morāles mēriem.
Tomēr sekss un tikumība ir kļuvuši gandrīz par sinonīmiem; sekss ir kļuvis pārņemošs, visaptverošs. Saucot kādu par netiklu, mēs sakām, ka kaut kas nav kārtībā šī cilvēka seksuālajā dzīvē. Sakot, ka kāds ir vīrs ar augstu morāli, mēs darām zināmu, ka viņš seko sabiedrības izvirzītajiem seksuālās dzīves noteikumiem. Tikumība ir kļuvusi viendimensiāla, un šādai morālei nav nākotnes, tā mirst. Patiesībā tā jau ir mirusi. Tu velc sev līdzi līķi.
Seksam vajadzētu būt drīzāk jautrai, nekā nopietnai darbībai, kā tas ir bijis līdz šim. Tam vajadzētu būt kā spēlei, rotaļai – divi cilvēki rotaļājas ar otra ķermeņa enerģiju. Ja abi ir laimīgi, tai nevajadzētu būt citu daļai. Viņi nevienam nekaitē, tikai izbauda viens otra enerģiju. Tā ir divu plūsmu deja, kas nekādi nav saistīta ar pārējo sabiedrību. Sabiedrībai vajadzētu iesaistīties tikai, ja kāds iebrūk citu dzīvē, uzstiepj savu, piespiež otru uz kādu rīcību, ir vardarbīgs vai uzbrūkošs. Ja nav nesaskaņu un ķildu, tava dzīve un rīcība nav citu daļa.
Nākotnē mums būs pavisam cita izpratne par seksu – tas būs jautrāks, priekpilnāks, draudzīgāks un rotaļīgāks, nevis nopietns kā agrāk. Līdz šim sekss ir iznīcinājis cilvēku dzīves, tos lieki apgrūtinājis, radījis tik daudz greizsirdības, īpašnieciskuma, kundzības, strīdu, cīņu un nosodījuma – bez jebkāda iemesla!
Seksualitāte ir vienkārša bioloģiska parādība, tai nevajadzētu piešķirt tik daudz nozīmes. Tuvības vienīgā nozīme ir iespēja pārveidot enerģiju augstākā pakāpē, lai tā taptu arvien garīgāka. Vienīgais veids, kā to panākt, ir mācīties nepiešķirt seksam tik lielu nozīmi.
…Doktora Bībera prātu nomocīja kādas studentes slimības gadījums. Viņš bija norīkojis meiteni uz dažādām pārbaudēm, bet rezultāti nesniedza skaidrību. „Neesmu pārliecināts, kas tas ir,” viņš beidzot atzina. „Tā ir vai nu saaukstēšanās, vai grūtniecība.” „Tad jau es laikam esmu stāvoklī,” meitene sacīja, „jo nezinu nevienu, kurš man būtu varējis pielipināt saaukstēšanos.” Tas ir ieskats mūsu nākotnē.
…Klerisa un Šefīlds ieturēja vēlās brokastis. Viņu lepnais dzīvoklis bija pilnībā izvandīts pēc iepriekšējās nakts mežonīgās ballītes. „Mīļā, es kaunos jautāt,” teica Šefīlds, „bet, vai tā biji tu, ar kuru es vakarnakt mīlējos bibliotēkā?” „Ap cikiem?” jautāja Klerisa. Vēl viens stāsts par nākotni.
Neraizējies par tikumības nākotni attiecībā uz seksu, jo ar laiku tā pilnībā izzudīs. Nākotnē mums būs pavisam atšķirīgs skatījums uz tuvību. Kad sekss vairs nebūs tik liela morāles daļa, tikumības principos atbrīvosies vieta svarīgākiem aspektiem.
Patiesība, atklātība, godīgums, pilnība, līdzcietība, kalpošana, meditācija – lūk, ko vajadzētu attiecināt uz tikumību, jo tieši šīs lietas pārveido tavu dzīvu.
Kāpēc visas reliģijas ir pret seksu? Un kāpēc jūs neesat pret to?
Visas reliģijas ir nostājušās pret seksu, jo tas ir vienīgais veids, kā padarīt tevi nožēlojamu, likt justies vainīgam. Tas ir vienīgais veids, kā padarīt tevi par lūdzēju.
Sekss ir viena no dzīves pamatpatiesībām, tik dziļa, ka, kādam to nosaucot par nepareizu, šis nosodījums tevi savažo un tu vairs nespēj atbrīvoties no domām par seksu. Kamēr nekļūsi patiesi apgaismots, tu nespēsi tuvību izmest no apziņas. Par laimi, lai kļūtu apgaismots, no tās nav jāatbrīvojas. Tieši pretēji, jo dziļāk tuvībā iegrimsi, jo vieglāk būs rast apgaismību tāpēc, ka cilvēks, kurš ir iedziļinājies mīlestībā, spēj pilnībā atdoties arī meditācijā. Dziļākie mīlestības brīži sniedz pirmos meditācijas uzplaiksnījumus.
Tieši šādi tika atklāta meditācija, tā tika atklāts samadhi, satori. Spēcīgākās tuvības brīdī prāts reizēm piepeši izzūd. Vairs nav ne domu, ne laika, ne telpas, tu kļūsti vienots ar veselumu. Cilvēki nes šos uzplaiksnījumus atmiņā un vēlas tos sasniegt dabiskākā veidā, vienatnē, jo nav labi būt atkarīgam no kāda cita. Turklāt seksā meditācija ilgst tikai mirkli – kā šo uzplaiksnījumu varētu gūt pastāvīgi, lai tas neizzustu, bet kļūtu par tavu būtību?
Reliģijas ir nostājušās pret seksu, jo gadsimtu gaitā ir noskaidrojies, ka sekss ir cilvēka baudpilnākā pieredze. Šis ir bija jāsaindē! Kad prieks ir sagandēts un cilvēka prātā iesēta doma, ka sekss ir nepareizs – grēks –, viņš vairs nespēj izbaudīt tuvības mirkli, un enerģija sāk plūst citos virzienos. Cilvēkam rodas citas vajadzības.
Patiesi seksuāls cilvēks nav godkārīgs, viņš netiecas pēc premjerministra vai prezidenta amata. Kāpēc? Jo enerģija, kas kļūst par ambīciju, ir apspiestā seksualitāte. Cilvēks, kas ir brīvs no seksa, necenšas būt par kādu citu. Viņš ir laimīgs un skaists tajā, kāds ir. Kāpēc dzīties pēc naudas? Nespējot mīlēt, mēs raušam monētas – tās ir aizvietotājs. Mīlošs cilvēks nekad nebūs mantkārīgs un mantkārīgais nekad nebūs mīlošs. Nauda ir aizstājējs, viltus mīlestība. Ja baidies mīlēties ar vīrieti vai sievieti, tu mīlējies ar dolāriem, rūpijiem, mārciņām.
Vai esi redzējis, kas notiek, kad skopulis ierauga naudu? Viņa acis sāk dzirksteļot, seja uzplaukst, kā skatoties uz skaistu sievieti. Tikai iedod tam simts dolāru banknoti un pavēro, kā viņš tai pieskaras, to izjūt. Šī cilvēka mutē saskrien siekalas, viņš ir ieraudzījis dievu. Nauda ir viņa Dievs, viņa mīļotā.
Kad godkārīgs cilvēks cenšas kļūt par premjerministru vai prezidentu, viņa ambīcijas ir citur novirzīta seksuālā enerģija. Šo novirzi rada sabiedrība. Tu vaicā, kāpēc visas reliģijas ir pret seksu. Tās iestājas pret seksu, jo šis ir vienīgais veids, kā padarīt tevi nelaimīgu, vainas nomāktu, bailīgu. Ja esi nobijies, ar tevi var manipulēt. Atceries šo noteikumu: ja vēlies pār kādu valdīt – iebiedē. Vispirms liec otram no sevis baidīties; ja viņš bīstas, tev ir iespēja dominēt. Bez bailēm citus nav iespējams kontrolēt, jo viņi neļaujas, sacīdami: „Atstājies. Kas tu tāds esi, lai mani izrīkotu?” Galvenais nosacījums ir bailes.
Ir divas lietas, no kurām cilvēki ļoti baidās. Pirmā ir nāve, tāpēc reliģijas to ir daudz izmantojušas. „Tu mirsi, tu kādudien mirsi,” tās arvien atkārto, līdz rosina tevī nemieru. Tu sāc šaubīties, kā tālāk rīkoties, kā uzvesties, kā dzīvot. Lai tevi piejaucētu, garīdznieki apgalvo, ka pastāv elle un debesis, nabadzība un alga, sods un atalgojums.
Tātad, pirmkārt, cilvēki baidās no nāves. Tomēr tā vēl nav pienākusi, tāpēc šīs bailes var atlikt. Nāve vēl tevi neskar, tu saki: „Labi, kad nāksies mirt, tad redzēsim. Es taču vēl nemirstu! Es dzīvošu vēl piecdesmit gadus, kāpēc raizēties?” Cilvēks nespēj ielūkoties nākotnē, viņam nav radara, lai noteiktu, kas notiks pēc piecdesmit gadiem. Protams, ja biedēsi otru, ka viņš rīt mirs, cilvēks var izbīties, turpretī piecdesmit gadi ir ilgs laiks, ko pavadīt bez steigas. Viņš vēlēsies darīt savu un pat vairāk: „Atlikuši vien piecdesmit gadi? Ļaujiet man darīt, ko vēlos. Ēst, dzert, priecāties.”
Tātad vēl vairāk nekā no nāves, cilvēks baidās no seksa. Tas ir tavā dzīvē jau tagad. Nāve reiz pienāks, tā apdraud tavu nākotnei, turpretī sekss ir tagadnes problēma. Līdz ar to reliģijas dara visu, lai sagandētu tavu seksa enerģiju. Tās sauc tuvību par nepareizu, neglītu, grēcīgu, par taisnāko ceļu uz elli. Tās vēlas pār tevi dominēt, tāpēc iebiedē un nosoda.
Man nav ne mazākā nolūka pār tevi valdīt, jo esmu šeit, lai tevi pilnībā atbrīvotu. Ir tikai divas patiesības, kas jāapzinās, lai tu kļūtu brīvs. Pirmā: sekss nav grēks. Tā ir Dieva dāvana, visskaistākā velte. Otrā: nāves nav. Tu pastāvēsi mūžam, jo viss esošais paliek, nekas nezūd. Mainās formas, vārdi, bet realitāte turpinās.
Es negribu, lai jūties kādā ziņā vainīgs vai nobijies. Vēlos aizdzīt visas tavas bailes, lai vari dzīvot dabiski, brīvi, spontāni. Tieši spontānums tev nesīs apgaismību – tad izzudīs gan sekss, gan nāve.
Man tie ir izzuduši, tāpēc es zinu, ka tas ir iespējams. Kāpēc raizēties? Turklāt, ja pilnībā to izpratīsi, atbrīvošanās nāks vēl vieglāk. Kad cilvēks ko iepazīst, viņš paceļas tam pāri – viss ir uzzināts un var doties tālāk. Savukārt, ja nebūsi pienācīgi dzīvojis, tu būsi tāds pats kā pārējie šķietami reliģiozie cilvēki – tie kāro, alkst, sapņo, tomēr savaldās un nebeidzami turas pie savām apspiestajām vēlmēm; tie nekad neatbrīvojas no seksa.
Kāds skaists stāsts. Meditē tajā, aprakstītais laiks nav tāla nākotne.Mēs esam beidzot sevi iznīcinājuši kodolkatastrofā. Visi nemierīgi gaida šķietami nebeidzamajā rindā uz debesu vārtiem. Rindas priekšgalā Pēteris izlemj, kuras dvēseles ielaist un kuras aizraidīt. Kādu gabaliņu no vārtiem stāv amerikānis, raizēs lauzīdams rokas. Pēkšņi rindas priekšgalā viņš sadzird kņadu, kas pārvēršas par priekpilnu skaņu virmu, kura tuvodamās kļūst arvien skaļāka. Viņš atšķir sajūsmas saucienus dažādās valodās, dzird ļaudis kliedzam „Bravo”, „Bravissimo”, „Bis”, „Encore” un „Hip, hip, urā!” „Kas notiek? Kas tur ir?” viņš jautā priekšā stāvošajiem. Galu galā, kāds no vārtiem tuvāk stāvošajiem atkliedz: „Pēteris tikko pateica, ka mīlēšanās neskaitās!”
Vai saproti? Seksam nav nekādas saistības ar apgaismību. Mīlēšanās nekādi nekaitē garīgajām atskārsmēm, pat palīdz, jo dara tevi dabiskāku. Esi dabisks un neuzkrāj anomālijas – tas jau būs solis tuvāk. Lūk, kāpēc es neiebilstu pret seksu. Es neiebilstu ne pret ko, tikai pret nedabisku attieksmi, neīstu, samaitātu nostāju.